Bronzas laikmetā konstatētas divu veidu apmetnes: atklātās jeb lauku apmetnes un nocietinātās apmetnes jeb pilskalni. Nocietinātās apmetnes – pilskalni tika ierīkoti morēnu augstieņu malās, uz zemes mēlēm, ko no trim pusēm norobežoja stāvas kraujas. Pilskalnu forma un izmēri bija atkarīgi no dabas apstākļiem, to platība bija neliela – no 1500 līdz 4200 kvadrātmetriem. Pils apbūvi no ārpuses apsargāja stabos balstītas guļkoku aizsargsienas, kam no iekšpuses piekļāvās dzīvojamās ēkas, bet vidū atradās neapbūvēts laukums – pagalms. Šādi pilskalni turpināja pastāvēt arī agrajā dzelzs laikmetā. Tā beigās par galveno dzīvesvietu kļuva lauku apmetnes, bet pilskalni saglabāja patvēruma funkcijas.

Vidējā dzelzs laikmetā (4.-8.gs.) Latvijā jau strauji pieauga mantiskā nevienlīdzība. Kopienās izvirzījās bagātais un dižciltīgais virsslānis, kas tās pakāpeniski pakļāva savai ekonomiskajai un politiskajai varai. Tālaika sabiedrības dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa bija laupīšanas kari, kas atkal lika atgriezties pie nocietinātu apmetņu būves. Pilskalnus apdzīvoja pastāvīgi, un to tuvumā parasti radās kaut kas līdzīgs nelieliem ciemiem.

Vēlajā dzelzs laikmetā veidojās pilsnovadi un pilskalnu nozīme atkal pieauga, jo tie kļuva par novadu centriem. Šai laikā pilskalni tika īpaši nostiprināti, pastāvinātas kalnu nogāzes, ap kalnu izveidotas terases, uzbērti augsti zemes vaļņi, virs kuriem pacēlās guļbaļķu aizsargsienas. Ieejas vārtu abās pusēs pacēlās augsti torņi. Guļbaļķu sēta aizsargāja arī terases. Apkārt pilskalnam ierīkoja dziļus un platus grāvjus. Pilskalna plakuma apbūve īpaši neatšķīrās no citām apbūvētām vietām. Ēkas bija nelielas vientelpas vai divtelpu celtnes 20-40 kvadrātmetru platībā, izvietotas gar nocietinājuma malām, atstājot plakuma vidū brīvu laukumu. Pilskalna pakājē vai kalna turpinājuma nedaudz zemākajā daļā atradās priekšpils, kur dzīvoja karadraudzes locekļi un amatnieki. Arī priekšpils teritorija bija nocietināta ar guļkoku žogu vai palisādi – stāvus cita pie cita zemē iedzītus baļķus – un atdalīta no pils ar grāvi. Priekšpils teritorijā atradās vairākas guļbūves dzīvojamās ēkas. Latvijā apzināti vairāk nekā 460 pilskalni, no kuriem puse radušies vēlajā dzelzs laikmetā. Lielākie arheologu pētītie pilskalni ir Talsu, Mežotnes, Tērvetes, Aizkraukles, Daugmales, Sēlpils, Kokneses.

Portāls latvijas-pilskalni.lv piedāvā J. Urtāna izstrādātu metodi, lai noteiktu vai objekts ir pilskalns:

Lai kādu vietu varētu vērtēt kā pilskalnu, izstrādāta verifikācijas shēma (Urtāns, 1996a), kuru izmantojot var mēģināt noteikt pilskalna īstenuma jeb neapšaubāmības pakāpi. Verifikācijas shēma ir balstīta uz pilskalnu pazīmēm, tomēr visu pazīmju nozīme kādas vietas kā pilskalna verifikācijā nav vienāda, jo, piemēram, mākslīgi veidotu grāvju, vaļņu un terašu sistēmas pastāvēšana par pilskalnu liecina daudz noteiktāk nekā, piemēram, folklora. Ja iepriekš minētās pazīmes sakārto noteiktā secībā, iegūstam paņēmienu, kā pārbaudīt kādas vietas kā pilskalna varbūtību vai, citiem vārdiem, verificēt šo vietu kā pilskalnu. Vērtējot kādu vietu, jāsniedz četras atbildes, kuras savukārt var novērtēt ar verifikācijas punktiem no 0 līdz 7. Tā kā pilskalna pazīmju nozīmība nav vienāda, arī verifikācijas punktu daudzums ir atšķirīgs.

Būtisks verifikācijā ir vietas apsekojums, kas jāveic speciālistam-arheologam, jo tikai tādā gadījumā ir iespējams autoritatīvi spriest par vietu kā pilskalnu. Verifikācijas punktu skaitu var būtiski ietekmēt vietas arheoloģiskā izpēte, jo izrakumu gaitā var atklāt citkārt vizuāli neuztveramus pilskalna mākslīgos pārveidojumus.

·        Vai vietai ir pilskalnam raksturīgie mākslīgie veidojumi – valnis (vaļņi), grāvis (grāvji), nogāžu terasējums vai stāvinājums un izlīdzināts plakums? Šī ir ļoti būtiska pilskalna pazīmju kopa, tāpēc atbilde var būt 3, 2, 1 vai 0 verifikācijas punktu vērta.

3 punkti. Vietai ir neapšaubāmi mākslīgi veidots valnis (vaļņi), grāvis (grāvji), nogāžu terasējums vai stāvinājums un izlīdzināts plakums.

2 punkti. Vietai ir vai nu mākslīgi veidots valnis, vai grāvis, vai nogāžu terasējums.

1 punkts. Vietai, iespējams, ir mākslīgu veidojumu pazīmes vaļņa, grāvja vai nogāžu stāvinājuma veidā.

0 punktu. Vietai nav pilskalnam raksturīgo mākslīgo veidojumu. Izšķiroties par vērtējuma atbildi, var rasties problēmas. Ja atbilde nav viennozīmīga, jāpieņem zemākais novērtējums.

·        Vai vietai ir pilskalnu laikmetam atbilstošs kultūrslānis? Atbildes novērtējamas ar 2, 1 vai 0 verifikācijas punktiem. Kultūrslāņa esamība ir būtiska senās dzīvesvietas, kāds neapšaubāmi bija arī pilskalns, pazīme. Pilskalni pastāvēja no agro metālu laikmeta līdz 14. gs., kas arī būtu uzskatāms par pilskalnu pastāvēšanas laikmetu. Ja vietas kultūrslānis ir agrāks vai vēlāks par šo laikmetu, vērtējums ir 0 verifikācijas punktu.

2 punkti. Vietai ir neapšaubāms pilskalnu laikmeta kultūrslānis.

1 punkts. Vietai nav droši konstatējama pilskalnu laikmetam atbilstoša kultūrslāņa pastāvēšana, bet ir atsevišķi šā laikmeta senlietu atradumi (vai ziņas par tiem).

0 punktu. Vietai nav ne pilskalnu laikmeta kultūrslāņa, ne atsevišķu šā laikmeta atradumu (vai ziņu par tiem). Kopumā pirmās divas atbildes satur vislielāko pilskalnu verifikācijas punktu skaitu, jo šīs pazīmes kādas vietas kā pilskalna identificēšanā ir visnozīmīgākās.

·        Vai vietai ir pilskalnam izdevīga novietne? Atbilde var būt 1 vai 0 verifikācijas punktu vērta.

1 punkts. Vieta ir izdevīga pilskalna novietnei.

0 punktu. Vieta nav izdevīga pilskalna novietnei.

Uz šo jautājumu bieži vien ir grūti atbildēt, jo izvietojums var būt ļoti dažāds. Tādēļ, ja pazīmes ir pozitīvas, iegūstams tikai viens verifikācijas punkts. Par pilskalnam izdevīgu novietojumu uzskatāmi norobežoti kalni, zeme starp upju un strautu satekām, purvu saliņas u. c.

·        Vai vietai ir raksturīgas pilskalnu teikas vai nosaukums? Atbilde var būt 1 vai 0 verifikācijas punktu vērta. Sajā gadījumā vieta tiek verificēta kā pilskalns pēc tautas uzskatiem, kam reizēm ir svarīga nozīme pilskalna sākotnējā apzināšanā. Tomēr ar 1 verifikācijas punktu novērtēta atbilde, ja nav citu pozitīvi vērtētu atbilžu, vēl nevar būtiski ietekmēt uzskatu, ka vieta tiešām uzlūkojama par pilskalnu.

1 punkts. Vietai ir raksturīgas pilskalna teikas un nosaukums.

0 punktu. Vietai nav raksturīgu pilskalna teiku un nosaukuma.

Pēc šīs shēmas maksimāli iegūstamais verifikācijas punktu skaits ir 7. Tas nozīmē, ka, ja kāda vieta novērtēta ar lielāku verifikācijas punktu skaitu, tai ir augstāka pilskalna ticamības pakāpe. Piedāvātajai verifikācijas shēmai nav būtisks pilskalna precīzs datējums, kultūrpiederība, piederība sociālekonomiskajām formācijām: vai tā ir nocietināta apmetne, pilskalns – paslēptuve, pilskalns – cietoksnis, kā arī piederība tipoloģiskai grupai. Piemērojot šo shēmu lielākam pilskalnu skaitam, noskaidrots, ka par neapšaubāmiem pilskalniem uzlūkojami tie objekti, kas novērtēti ar 5, 6 un 7 verifikācijas punktiem. Atšķirības punktu skaitā nosaka teiku un nosaukuma vai kultūrslāņa esamība un dažādas aizsardzības izbūvju pakāpes. Ar 3 un 4 verifikācijas punktiem novērtētās vietas ir jau senatnē daļēji iznīcināti, Latgales apstākļos parasti noarti pilskalni (3 punkti) vai arī, domājams, pilskalnu pastāvēšanas sākuma posma objekti, kam vizuāli nav nosakāmi mākslīgi kalna pārveidojumi, bet ir kultūrslānis, pilskalnam izdevīga vieta un teikas un nosaukums (4 punkti). Šāda veida pilskalni var tikt objektīvi salīdzināti ar citām agro metālu laikmeta nenocietinātām vai maznocietinātām apmetnēm. Objekti, kas novērtēti ar 0, 1 un 2 verifikācijas punktiem, nav identificējami kā pilskalni. Ar 1 un 2 punktiem vērtētas vietas, kas tikai iedomātas kā pilskalni, par kurām liecina teikas un kalnu nosaukumi vai kuras izvietotas piemērotā vietā. Ar 0 punktu vērtētas vietas, kas noteikti nav pilskalni. Piedāvātā pilskalnu verifikācijas shēma ļauj skaitliskā izteiksmē novērtēt pilskalna neapšaubāmības pakāpi.