7. temats. Iedzīvotāju dzīvesveida izmaiņas akmens laikmeta vēlīnā periodā – neolītā 

Patstāvīgai lasīšanai 

Neolītiskā revolūcija

Neolīts ir akmens laikmeta vēlākais periods, kurš arī tiek iedalīts – agrajā, vidējā, vēlajā. Klimatam kļūstot sausākam un siltākam, mainījās arī augsne un augi. Nosusinātos purvos atsedzās auglīga augsne, nomainījās dzīvnieku sugas.  Apmetnēs pieauga iedzīvotāju skaits, kas pārsniedza vides resursus, tāpēc dzīvniekus sāka turēt kā „rezervi”. Līdz ar to mainījās veids, kā  tika iegūta pārtika. Pakāpeniski cilvēki sāka pieradināt dzīvniekus, kultivēt savvaļas augus, ierīkojot dobes un  dārzus. Tā ar laiku attīstījās lauksaimniecība un lopkopība.   Lai gan cilvēki joprojām medīja un vāca augus, notika nepārprotama pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Līdz ar to mainījās arī cilvēku ikdiena un paradumi – no klejotājdzīvesveida, kur cilvēki bija pieraduši pārtikas meklējumos veikt lielus attālumus un regulāri pārvietot savas apmetnes, uz vietsēdību – palikšanu vienā dzīvesvietā, lai iekoptu laukus un rūpētos par mājdzīvniekiem.

Veidojoties pārtikas uzkrājumiem, attīstījās māla trauku izgatavošanas prasme.  Attīstījās dažādas tehnoloģijas, jauni rīki: arkls zemes aršanai, koka kapļi – zemes irdināšanai, ravēšanai,  aužamie stāvi – auduma aušanai, urbji ar krama uzgaļiem – caurumu urbšanai, akmens graudberži – izaudzētās labības saberšanai miltos u.c. Attīstījās maiņas sakari, kas pārtapa tirdzniecībā. Dienvidu zemēm  tika ievesti liellopi, zirgi, aitas, kazas, cūkas, mieži, kvieši, lini u.c.

 Sadursmes starp sabiedrībām, kas pieaugošā cilvēka skaita dēļ centās iegūt jaunu zemi, iezīmēja pirmos karus. Tika uzsākta ieroču izgatavošana. Zemkopju un lopkopju sabiedrības pakāpeniski noslāņojās bagātajos un nabagajos.