5. temats. Akmens laikmeta agrais periods – paleolīts

Patstāvīgai lasīšanai

Paleolīts

      Paleolīts ir senākais zināmais un visgarākais aizvēstures posms, aptverot miljoniem gadu ilgo cilvēku attīstības periodu līdz ledus laikmeta beigām. Paleolīta laikmets zīmīgs ar pirmo cilvēku parādīšanos līdz mūsdienu modernā cilvēka – Homo sapiens sapiens – izveidei. Šajā garajā periodā notika arī senu, dabā pieejamu materiālu: akmens, krama, kaula un raga apstrādes tehnoloģiju pilnveidošanās un sabiedrības sociālā attīstība. Paleolītu iedala trijos periodos: senajā, vidējā un vēlajā. Vēlā paleolīta laikā, ledājiem atkāpjoties, Ziemeļeiropa tiek apdzīvota, tostarp  arī Latvijas teritorija.

Paleolīta māksla

      Paleolīta cilvēka sadzīvi un uzskatus vislabāk ilustrē agrīnā alu māksla. Pašreiz zināmas vairāk nekā 150 alu ar pirmatnējiem zīmējumiem, kuru izmēri sasniedz līdz pat 5 m. Tie veidoti ar dabiskām krāsvielām – ogli, okeru u.c. minerāliem, dzīvnieku taukiem, asinīm un augiem. Lielākās alas atrodas mūsdienu Francijas DR un Spānijas Z, neapšaubāmi šādām alām piemīta arī reliģiozs pielietojums.

     Viens no spilgtākajiem piemēriem alu gleznojumiem ir Lasko ala, kas atrodas DR Francijā, netālu no Montinjakas pilsētas. Tajā vairāk kā 600 klinšu zīmējumos attēloti lieli dzīvnieki, vietējā fauna, kas atbilst paleolīta laikam. Tiek uzskatīts, ka zīmējumus veidojušas vairākas cilvēku paaudzes pirms 17 tūkstošiem gadu.

Skat. temata sākumu!