Skolēniem
4. temats. Teorijas par cilvēka izcelšanos, izplatību pasaulē un Latvijas teritorijā akmens laikmetā
Patstāvīgai lasīšanai
Cilvēka izcelšanās
Eksistē vairākas teorijas par to, kā radies cilvēks. Populārākas no tām ir kreacionisms un evolūcijas teorija. Kreacionisms – (no latīņu valodas creatio; creatonis – radīšana)- koncepcija, ka dzīvās dabas daudzveidība ir radīšanas akta rezultāts. Mācība, ka katram cilvēkam ieņemšanas vai piedzimšanas brīdī tiek radīta jauna dvēsele. Kreacionisms jeb dievišķās radīšanas teorija pārstāv uzskatu, ka cilvēku, tā pat kā visu dzīvo un nedzīvo pasauli ir radījusi kāda augstāka būtne (piemēram Dievs). Šī ideja sastopama dažādās reliģijās un ir bijusi noteicošā lielāko cilvēces pastāvēšanas laika posmu.
Evolūcijas teorijas veidošanās sākusies 19.gs. un par tās aizsācēju uzskatāms Čārlzs Darvinas ar savu darbu “Sugu izcelšanās”. Šī teorija balstās idejā par pakāpenisku attīstību un dabisko atlasi. Līdz šodienai evolūcijas teorija ir pilnveidojusies, tai ir daudz zinātnisku pierādījumu un šobrīd tā ir dominējošā.
Senāko cilvēku ienākšana Latvijā
Līdz ar ledus laikmeta beigām un ledāju atkāpšanos no Latvijas teritorijas, sāk veidoties agrīnā augu valsts. Vide ir purvaina un ļoti slapja, klimats – joprojām auksts. Šādos apstākļos, meklējot iztiku un piemērotākos dzīves apstākļus, Latvijas teritorijā sezonālās migrācijas veidā ienāk ziemeļbrieži, kuriem seko senākie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki. Ledus laikmeta beigu posmā lielo dzīvnieku medības cilvēka eksistencei ir ļoti svarīgas, tāpēc cilvēki arī bija gatavi pārvarēt lielus attālumus, sekojot savam galvenajam pārtikas avotam. Pirmo cilvēku migrācijas ceļi Latvijā bijuši gar lielajām upēm – Daugavu, Lielupi un Ventu. Senākā zināmā apmetne Latvijas teritorijā ir Salaspils Laukskolas apmetne.
Avoti:
- https://tezaurs.lv/
- https://www.britannica.com
- Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata, 2021.