3. temats. Kultūrslānis un arheoloģiskie atradumi

Patstāvīgai lasīšanai

Arheoloģiskos izrakumus var veikt dažāda veida arheoloģiskajos pieminekļos – apbedījumos vai dzīvesvietās. Veicot arheoloģiskos izrakumus dzīvesvietās, raksturīgs ir kultūrslānis – zemes virskārtas daļa, kuru ietekmējusi cilvēku darbība. Šajā daļā iespējams izšķirt atsevišķus slāņus, kur senākās cilvēku darbības pēdas atrodamas dziļāk zemē, bet jaunākās – tuvāk zemes virskārtai. Neskarto zemes daļu, kuru nav skārušas cilvēku darbības zīmes, dēvē par pamatzemi.

     Arheologi, veicot izrakumus, pēta gan cilvēku, gan dzīvnieku kaulus; dažādus priekšmetus: ieročus, darbarīkus, rotaslietas, apģērba paliekas, ādas izstrādājumus vai to paliekas, kā arī – ar nolūku paslēptas mantas – depozītus (latīņu valodā “depositum” – atlicinātais, atliktais); nejauši nozaudētas vai kā nevajadzīgas, izmestas lietas;dažādas būves un to paliekas.

     Daudz priekšmetu iespējams atrast vietās, kur cilvēki dzīvojuši ilgstoši, piemēram, pilskalnos, apmetnēs, ciemos, pilsētās. Dzīvesvietās atrodamie priekšmeti parasti tiek atrasti bojātā stāvoklī –  aizmesti kā nederīgi lietošanai. Joprojām tiek konstatēti iepriekš nezināmi atradumi, bieži, veicot būvdarbus pilsētās, kuras pastāv gadu simtus un tūkstošus ilgi. 

     Senatnē cilvēki ticēja dzīvei aizsaulē –  pēc nāves, domāja, ka tajā būs nepieciešami darbarīki, ieroči, rotas un arī ēdiens, tāpēc visus šos priekšmetus var atrast senajos apbedījumos kopā ar cilvēku kauliem. Visus atradumus arheologi apraksta savās atskaitēs un padziļināti pēta to izcelšanos, funkciju.

     Arheoloģiskos atradumus var diezgan precīzi datēt jeb noteikt laiku, kad lietas izgatavotas un lietotas. To nosaka ar dažādām metodēm, kuru rezultātus salīdzina, lai pārliecinātos, ka datējums ir pareizs.

Viena no metodēm –  noteikt, cik dziļi zemē priekšmeti atrodas –  kurā kultūrslānī.

     Ieva Ose Arheoloģijas rokasgrāmatā raksta: “Arheoloģiskajos izrakumos savāktās liecības un atradumi vispirms ar arheoloģisko metožu palīdzību jāattiecina uz noteiktu laika periodu. Lai iegūto materiālu varētu izzināt dziļāk, jāizmanto citas pētniecības iespējas. Arheoloģijas palīgzinātne var būt ikviena zinātnes nozare, kas palīdz arheoloģiskā materiāla izpētē. Laika periodā no akmens līdz dzelzs laikmetam materiālo liecību izpētē arheologi galvenokārt izmanto dabaszinātņu piedāvātos mērījumus un analīzes (sk. šķirkļus  Arheoloģijas rokasgrāmatā sadaļās: Datēšanas metodes arheoloģijā; ar arheoloģiju saistītās disciplīnas)

 (I. Ose, 2021).